Текст: Мартиньш Фрейманис

Atkāpjas nakts – un krāsu tik daudz!
Es stāvu viens pats tik kluss.
Neprasiet mums, kā bija vai būs –
Mums samelot bail.
Tā lēnām izkūst saulē miglains rīts.
Nekad vairs nebūs tā ...

Kā nakti izskaidrot,
Un kurp tā iet?
Tā dienu nesatiek.
Pat miglā tā kūst.
Kā sevi izskaidrot?
Kāpēc man ir tā?
Vairs negribas tev līdzi iet?

Piemānīts kāds vai melots par daudz?
Vai nevietā vārds?
Kurš zinās?
Nejautā man!
Tik skumji tas skan!
Kurš pārvērtis mūs būt liekiem?
Izkūst saulē miglains rīts ...
Nekad vairs nebūs tā!

Nekad, nekad, nekad ...

Kā nakti izskaidrot,
Un kurp tā iet?
Tā dienu nesatiek.
Pat miglā tā kūst.
Kā sevi izskaidrot?
Kāpēc man ir tā?
Vairs negribas tev līdzi iet?

Smiltis un vējš,
Un pēdas jau dzēš.
Es nevēlos iet tās meklēt.
Tik dīvaini salds
Tas klusums vai malds?
Ir melots par daudz ...
Ir laiks!

Kā nakti izskaidrot,
Un kurp tā iet?
Tā dienu nesatiek.
Pat miglā tā kūst.
Kā sevi izskaidrot?
Kāpēc man ir tā?
Vairs negribas tev līdzi iet?

Kā nakti izskaidrot,
Un kurp tā iet?
Tā dienu nesatiek.
Pat miglā tā kūst.
Kā sevi izskaidrot?
Kāpēc man ir tā?
Vairs negribas tev līdzi iet?

Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб:
 [bad word]  [bad word] club24971201