Стихи: Мартиньш Фрейманис, музыка: Лаурис Рейникс.

Ir dīvaini teikt – es tagad atvados,
Par aizvērtām durvīm klusi pārvēršos.
Bet, zini, es brīdi tomēr apstāšos
Lai izliktos, ka nebaidos.
Un vai laika vairs nav?
Tomēr un jau
Tālāk cita ceļa nav.
Un atkal es šaubos –
Kā vienmēr, viss tāpat.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Ir dīvaini sajust balsi aizlūstam,
Kad sirds tā vien kliedz tev, muļķi – paliekam!
Un, šķiet, man uz pieres rakstīts, ko pēc tam ...
Kur gan it viss ir palicis?
Un vai laika vairs nav? – nav -
Tomēr un jau – jau –
Tālāk cita ceļa nav.
Un atkal es dodos.
Kā vienmēr – atpakaļ.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Varbūt šodien, varbūt rīt,
Varbūt tomēr aizparīt
Sākšu tevi iepazīt, nešauboties
Dažreiz tomēr jāpakrīt,
Pat ja tev tā nepatīk.
Piedod man, nu, piedod,
Ja tas tā nav!

Tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.

Un dažreiz par tālu – tālu, pārāk tālu,
Tālu – aizlaižos,
Kad ir jau par vēlu – vēlu!
Apstāties un vēlreiz klusi atgriezties.
Un dažreiz par tālu – tālu.

******************************************************
Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб:
 [bad word]  [bad word] club24971201