Diena sākas, kāpju uz svariem –
Manis pietiks vēl diviem pavasariem
Piere rievās, kaujas poza
Mīļotā, noņem tās brilles rozā

Un kad modīsies no rīta
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas – ne miņas
Visas pazaudētas – atslēdziņas

Dzīve kā interviju svari,
“Un kā tev iet un ko tu dari?”
Es raustu plecus, saku: “gaidu
Plaukstas lieluma pavasari”

Mēles karstas, vārdi kad trinas
Tā mēs dzīvojam, tā mēs svinam
Kā pēc [bad word] lauks uz kraujas
Viens [bad word] mēs, kur smēlām saujās

Un kad modīsies no rīta
Kā pēc darba padarīta,
Ķers pie kabatas – ne miņas
Visas pazaudētas – zelta atslēdziņas

Likās nekad, bet ir jau klāt
Un tūlīt iemācīsies staigāt,
Un ko ar mums, ar mums darīs
Plaukstas lieluma pavasaris

Dzīve kā interviju svari,
“Un kā tev iet un ko tu dari?”
Es raustu plecus, saku: “gaidu
Plaukstas lieluma pavasari”