Vakars garas ēnas stiepj
Aiz mežiem sārta saule riet
Kur asins upe strauja tek
Kurbads tiltu sargāt iet

Pusnakts klāt, zeme rībēt sāk
Šurp deviņgalvains milzis nāk
Vai, Kurbad, galvu tam gana daudz
Pie tilta apstājies tas sauc:

- "Kurbad, maita, pāri laid
Tev dzīvot ilgāk vairs nevaid!"
- "Nāc labāk spēkiem mēroties
Būs arī man kas talkā ies":

Stingra roka un droša sirds
Trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz!

Nu varons cērt cik dūšas tam
Redz dažas galvas nokrītam
Trīs vietā aug kur viena krīt
Jau dzīrās milzis viņu zemē dzīt

-  "Nu, nelga, gan tev gals ir klāt!"
- "Ļauj brīdi rokas atpūtināt
Tā īstiem karotājiem klājas
Jo arī vējš un lietus reiz stājās!"

Sen traukā asins pāri plūst
Bet brāļi guļ vai tur plīst, vai lūzt
Met Kurbads vāli viņus modinot
Lai steidzas mātei ziņu dot

Kur Kurbads cērt – tur ķēve sper!
Nu tā lieta iet
Nu var izdarīt
Kā praulu bluķis
Deviņgalvis krīt

Stingra roka un droša sirds
Trīs zvaigznes, kas zobenā mirdz
Stingra roka un drauga plecs – rīta saule lec!