Vientulība nav tur,
Kur esmu viena ar sevi.
Tur tikai klusums
Glaužas klāt kā viltīgs lūsis,
Paslēpis nagus mīkstajās ķepās.
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē,
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē.

Vientulība iznāk pa kādām durvīm,
Aiz kurām nozuda cilvēks,
Kurš mani nepamanīja.
Aiz savas ēnas toties mani pamanīja
Vientulība.
Pienāca blakus, cieši blakus
Vientulība.

Apkārt murd iela kā zivjupils tīkls
Okeāna bangās.
Cilvēki desmiti, simti un tūkstoši
Nāk pretī, iet garām,
Nāk pretī, iet garām.
Atskan kāds sveiciens,
Pazib kāds smaids.

Bet no manis ne soli neatiet
Vientulība, vientulība,
Kura iznāca pa durvīm,
Aiz kurām nozuda cilvēks.

Vientulība
Tur mani ciet ar aukstu roku,
Skatās manī ar aukstām acīm,
Elpo man virsū aukstu dvašu,
Smej savus smieklus,
Raud aukstas asaras.

Vientulība nav tur,
Kur esmu viena ar sevi.
Tur tikai klusums
Glaužas klāt kā viltīgs lūsis,
Paslēpis nagus mīkstajās ķepās.
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē,
Ja nekaitina, lūsis neskrāpē.

Vientulība iznāk pa kādām durvīm,
Aiz kurām nozuda cilvēks,
Kurš mani nepamanīja.
Aiz savas ēnas toties mani pamanīja
Vientulība.
Pienāca blakus, cieši blakus
Vientulība.

Ja tu zinātu, cik vientulība auksta,
Tu atvērtu man savas durvis
Un uzvārītu man karstu aveņu tēju.