Mēs gāzējām, bremzējām, tagad spiežam sajūgu.
S... s... sajūgu, lai ķertu sajūtu. [bad word] pamatīgs, ek, ka tūlīt sametīs,
Bet [bad word] palaist arī rokas vaļā, ja man tīk,
Jo jūtos absolūti droši.
Gars ir atkal možs,
Krāsas atkal košas,
Un tikai pāris nošu
Gājienu vēl te prasās,
Lai raksturotu prātu, kas top arvien asāks.
Ticu sev un tev arī tā kā „Astro’n’out”,
Kaut priekšā nezināmu krastu daudz.
Un jau mirkli nav redzams caur stiklu, nieki!
Mēs žigli varam ieslēgt migliniekus,
Bet tikpat labi varam arī iet kājām,
Ne pirmo gadu jau pa šīm vietām slājam.
Var aizsiet acis, svara bumbas iekārt,
Vienalga tiks trāpīts desmitniekā.

Piedziedājums
Mums skaidri zināms ir mērķis, un mēs uz to ejam.
Mūsu soļi izšļaksta peļķes, kas gadās pa ceļam.
Vārdi māca, bet vienmēr bij’ zināms, ka piemēri aizrauj.
Tad būsim kā piemērs mēs tiem, kas dīkstāvē aizaug!
D.. d..d.. drosme paliek šeit kā akmenī kalta,
Izslienas pilnā augumā te tik stalta.
Un tas ir manāms manis paustā smīnā.
Varbūt tāpēc par mums daudzi brīnās -
Cik šeit viss notiek ātri,
Cik daudz gaišu prātu
Un tradīciju krātu!
Laikam daudzi bija klāt
Tai’ brīdī, kad [bad word] Sīmanim:
„Celsim augstāk nevis rokas, bet līmeni!”
Lai no šiem vārdu pilieniem ir darbu jūra,
Lai tie ir kā pamats, lai kā armatūra
Tur mūs visus kopā un tur cieši,
Lai pārliecību vieš un mēs varam teikt bieži:

Piedziedājums
Pirms vētras klusums bija jau, tā sacīt, pierasts.
Iekšā kaut kas uzjundī, bet acīs miers,
Jo tās pamana galamērķa siluetu.
Es it kā pakustos, bet tikai kādu [bad word] 
Mirkli stāvu, lai atcerētos [bad word]  [bad word] sīkumu, kas saistīts ar šo skatu.
Stāvu prieka pilns, absolūtā mierā,
Jo šis skats man vēlreiz pierāda:
Piedziedājums