Es esmu mazliet donkihots
par lepnu sev, lai atzītos
ar ceļu nepietiek, lai zinātu kur iet
un vienmēr kādam kaut kur sāp 
un mājās kāds var nepārnākt 
tāpat

Es esmu mazliet donžuāns
uz pieres rakstīts "pašapmāns"
man būs ko nožēlot, jo sirds var nepiedot
un ķeriet zvaigznes pirms tās kāds 
ar [bad word] sabērs kabatās 
tik daudz

mēs varam paslēpties tur, 
lai vējš mūs tur uz savām rokām 
varbūt mums lemts būt tur

es esmu mazliet apmānīts 
no ziemas miega iztramdīts
kā lācis nesapr
kapēc mus jāpierod
pie tā ka vienmēr kaut kur kāds 
par spīti zinās pareizāk kā būt
es esmu mazliet paslēpies aiz sirds
man bail ir atklāties
tu saki nebrīnies, ja bailes nepāriet
bet kā lai zin, vai debesīs būs vieta man 
pat tad ja līs un līs

mēs varam paslēpties tur, lai vējš mūs tur
uz savām rokām varbūt mums lemts būt tur

Bailes kā rīts
paņems mūs līdz 
pārlieku tīrs
nakts vairs mūs nepazīs

mēs varam paslēpties tur, lai vējš mūs tur
uz savām rokām varbūt mums lemts būt tur