Pār mani mēma debess plešas,
Un mēma, mēma kļava zied.
Kāpēc es atkal esmu bešā?
Kāpēc man vajag tukšā iet?

Kāpēc man vajag iet un meklēt
To balsi, kura pelnos dus?
Klau, vēji maldās dziļi eglē,
Klau, vijole tur raud kā suns.

Ej un dedz!
Sadedz, savu balsi meklējot.
Tikai savu balsi vienīgo,
Tikai savu balsi, balsi to.

Pār mani liecas mēmi zari.
Bet varbūt tās ir stabules?
Un es kā mēmais, es kā mēmais.
Bet ja nu jūra esmu es?

Un ja nu viss ir dzīvs un ziedošs,
Un pelnos [bad word] kori dus?
Un ja nu dvēsele dzied eglē,
Un savu likteni smilkst suns?