sniegotā nojumē
guļ lāču bērns
miegs tik liegs un cēls
viņam mazāk sirdi kvēls
tālu sapniī klusa šupeļdziesma skan
tālu sapnī tā
māte ieliek roku bērna kažokā
siltu miegu tu
reiz naktī piecelies lacēns gaidija kā tā
atnesis dāvānu no siltām, siltām debesīm
lūdzu tevi kaut kur tālā pasākā
atnes brīnumu, kas spīd
iededz manā sniegotajā nojumē
mazu liesmu rīts
tālu sapnī klusa šupuļdziesma skan
tālu sapnī tā
māte ieliek roku bērna kažokā
siltu miegu tu