Man reiz māte teica tā:
-Meitiņ, paklausies
-Ja mēs nemīlēsim vairs
Zeme apstāsies

Bet ja zeme apstāsies
Ledus izkusīs
Saule tad vairs nerietēs
Un sastings debesīs

Bet saule riet!
Un mīlestība nepāriet!
Un kalna galā akmens zied
Saule riet!

Ai, mans brāli, mēnestiņ
Vai tu nāksi drīz?
Gribu tavu vaigu skaut
Līdz rīta gaisma uzausīs

Bet ja zeme apstāsies
Ledus izkusīs
Saule tad vairs nerietēs
Un sastings debesīs

Bet saule riet!
Un mīlestība nepāriet!
Un kalna galā akmens zied

Saule riet
Un nekas
Tai nespēs palīdzēt
Mūs vairs neviens
Nespēj apturēt

…Saule riet!