Dar, ko darīdams,
Teic, ko sacīdams –
Vai uz katra soļa tev misējas, misējas, misējas
Un viss mūžam iznāk otrādi.
Jebšu negribot, jebšu tīšuprāt,
Bet tie paši labākie nodomi vēl aizvien, vēl aizvien
Vēl aizvien tev vējā izsējas.

Muļķe sirds, tai nekad nekur nav gala.
Mīlu to jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.

Kur tu liksies tāds
Viens pats pasaulē /
Bet vai tādēļ tomēr vērts paļauties
Jau tūlīt tev gaužām žēlabām ?

Neba pirmo reiz neba pēdējo
Sirds par tevi izrādās stiprāka,
Un tev atliek tai vien paļauties.

Muļķe sirds, tai nekad, nekur nav gana,
Mīlu to , jo tikai mana, mana ir šī muļķe sirds.