Tā kā sārta ogle apspīd
Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies Tu

Debess nosarkušos plakstos
Dienas spozme lēni mirst
Tavu vaibstu maigos rakstos
Steidzas apstāties man sirds

Balta mēness gaismas seja
Uzzied pusnakts dvēselē
Tavu acu mēmā dejā
Liktens apmaldīties spēj

Tā kā sārta ogle apspīd
Izdziestošu pavardu
Tā kā zibens strēle naktī
Manī paraudzījies Tu