Слова: Мартиньш Фрейманис, музыка: Лаурис Рейникс.

Es klaiņoju pa pamestiem siržu kvartāliem
Un apstājos pie savējiem sapņu skatlogiem
Negribot es pārbīstos no vārdiem aizmirstiem
Paslēpties zem dzelteniem samta pārklājiem

Es skatos un brīnos
Cauri neoniem
Cik dārgs var būt tāds prieks
Ja sirds to neaizliedz

Un sakiet man kā
Aiz stikla ir tā 
Ka viss šķiet savādāk
Tik pārlieku balts 
Kā medus tik salds
Un sapņo it nekā

Tu esi kā no mākoņiem
Ar zīdu apklātiem
Kaut kur zem zvaigžņu putekļiem
Starp vārdiem aizmirstiem
Es stāvu bretīm skatlogiem
Ar gaismu pielietiem
Tu esi tur starp neoniem
Ar laimi pielietiem

Es skatos un brīnos
Kā lai samaksā
Cik dārgs var būt tāds prieks
Ja sirds to neaizliedz

******************************************************
Узнайте больше о Мартиньше Фрейманисе и группе "Tumsa" - вступайте в фан-клуб:
 [bad word]  [bad word] club24971201