Uz mola starp kaijām, enkuriem un amēbām, 
Es stāvu ar viļņiem un cerībām nepiepildītām.
Atdošu visu, kas krūtīs, neprasot pretī nekā. 
Tikai ceļavējš ja pūtīs, 
Kaijas ņemiet mani līdzi, ja..?? 

Debesis pret zemi Tā vēl nav bijis, tēt! 
Saule beidza spīdēt, mēness apmirdzēt. 
Zvaigznes pāri malām 
Izlieto vairs nesasmelt...jā, 
Lai no jauna viss sāktos 
Mums būs jāsāk no nekā 

Turies man ciešāk, 
Mums mēness gaisma būs tilts. 
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. 
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, 
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts 

Laika aizvien mazāk, 
Joprojām esmu gatavs atdot 
Lai redzētu to, kas aiz svītras, kaut vēlāk nāktos nožēlot.. 
Un tas, ko es baidos pat vissliktākajos sapņos slēpt, 
Tagad stāv manā priekšā, un aicina man piederēt 

Turies man ciešāk, 
Mums mēness gaisma būs tilts. 
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. 
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, 
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts

Mēs atnācām un kāds aiziet 
Tad mēs aiziesim un nāks cits 
Un tā tam, tā tam būs griezties 
Kamēr pasaule sev vēl tic 
Turies man ciešāk, 
Mums mēness gaisma būs tilts. 
Bet tur - tur tikai pa vienam laiž iekšā. 
Un kad aiz mākoņiem, mums nebūs ne auksts, ne silts, 
No sākuma līdz beigām visiem viens tilts 

Nekā nevar redzēt 
Tikai pie apvārkšņa mēs 
Saule beidza spīdēt, mēness - apmirdzēt 
Rokas mazliet par īsu, es [bad word] Tev palīdzēt 
Lai no jauna viss sāktos -