Mēs bijām nostāk,katrs savā zāles stūrī
Te viņa parādās, te pazūd, drūzmējoties pūlim
Es ievilku elpu un aizmirsu to izpūst
Es itkā skatījos tur cauri, ieraudzīju, izkusu
Te pēkšņi viņas skatiens un viņas brūnās acis
Un to fluīdumu es jūtu, ka neesmu es vairāk pats
Tas bij mirklis kurā laiks uz brīdi stājās
Tas bij mirklis kurā pazūd pamati zem kājām

Viss pa īstam
Viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds
Viss pa īstam, tā ir mīlestība 2x

No rītiem bieži vēroju kā viņa murrā
Es noteikti esmu viņas sapnī, es pat zinu kurā
Viņas augums,kreklā manā
Es saku paldies neparko, kad viņa paiet garām
Viņai nevajg iemeslu, lai dabūtu ko vēlās
Viņa necieš, kad es atsaku un saku mīļā vēlāk
Viņai patīk,kad uzvedamies mēs kā bērni
Man patīk, kad uzvedamies mēs kā bērni
Mēs esam jauni, skaisti, mēs metam līkumus
Kad esam divi vien, mēs esam ārpus likuma [bad word] dienu aiz priekiem slaukam prieka asaras
Trīs, seši, pieci, viņa ir mana vasara

Tas nav tik tā pat
Tas ir , kas vairāk
Kad mēs, mēs, mēs, mēs
Satikāmies īstajā vietā un laikā

Viss pa īstam
Viņš ir īstais, viņa viņam īstā
Sitās tā, tā, tā, tā sirds
Viss pa īstam, tā ir mīlestība 3x