Daudz zābaku pa zemi staigā
Un manai zemei dikti sāp

Daudz zābaku pa manu zemi staigā

Bet ko tāds zābaks zin no sāpēm
Tas nedomā, bet virsū kāpj

Tie smagi kāpj un kāpj uz ēnām
Uz ēnām, kuras no mums krīt

Kaut suņi izkostu tiem robus
Kaut savā sirdsapziņā sapītos
Kaut zibens iespertu tiem zolēs
Ir mūsu posts šais zābakos