No manis neaizej un teic, ka mani mīli,
Kā senās dienās, draugs, man smaidot pretīm nāc!
Es Tevīm piedodu, ka mani daudzreiz vīli,
Bez Tevis tukšs ir viss un sirdi skumjas māc...

Piedz.

Bet jūtu es, Tu tomēr projām iesi,
Un manā sirdī skumjas atstāsi...
No manis neaizej un teic, ka mani mīli,
Kā senās dienās, draugs, man smaidot pretīm nāc!