Manas domas, tās naktīs skrien visādus ceļus. 
Uz priekšu, uz sāniem, nereti riņķos. 
Manas saknes, es jūtu, tās neaug kā nākas, Pat auglīgā zemē tās liecas un nīkst. 

Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās. 
Bez zemes savas tā cīnās un dalās. 
Mana tauta, tā nīkst visās pasaules malās, Pat savā zemē tā neaug kā nākas. 

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem, Saved to mājās. 
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Mūsu latviešu tautai 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! 

Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai tik skumji skan dziesma. 
Katra diena, tā sāp visai latviešu tautai, Dalītai, šķirtai dziest lēnām mums liesma. 

Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Visai latviešu tautai, Saved to mājās pie Daugavas krastiem, Saved to mājās. 
Palīdzi, Dievs, palīdzi, Dievs, Mūsu latviešu tautai 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē! 
Dzīt saknes drīz brīvas Latvijas zemē!