Man nebija valās, man nebija
Es pats sev pasaule šķitu
Un pieskāros pasaulei
Tikai tapat
Starp citu
Bet pasaule kļuva zvērīga
Un kad ta man ieuriās kaklā
Es sajutu
Cik ta vērtiga
Un cik mana acs ir akla
Un tada milztga saule
Kā citam nevienam kvēlo
Tik tiem, kuri neskatās atpaktģ
Un, kuri nenožēlo
Kad mani gaķāmejoīas ķetnasmina
Un kades, iz plezdams rokas, kritu
Es saprotu
Pasaule neatriebj
Tikai par sevi tā atgādina
Starp citu
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Ko tā neprot, ko prot?
Tā prot latviski rakstīt
Nēprot ucagot
Te nu stāv vaļā pastiepta roka
Tā kā salā trīc
Tai viss ir iedots
Nekas nav apsocīts