Jūra izskaloja zvaigznes.
Ne tās saskaitīt, ne aiznest,
Ne uz mājām, ne uz krogu,
Ne pie krūtīm spraust par godu!
Vēja māte aizslaucīja
Visas pēdas, kas vēl bija,
Gan uz zemes, gan uz prātiem,
Gan pie Paradīzes vārtiem.
Pajautā man,
Kur es biju tik ilgi prom!
Pajautā man,
Lai man iemesls būtu
Par to padomāt
Un atbildēt arī sev!
Tumša nakte piemānija,
Citu ceļu iestāstīja,
Kur pa labi, kur pa kreisi,
Kur pār strīpu gaužām greizi!
Svešā mala kārdināja,
Manu galvu [bad word] ja.
Pats sev uzliku šo sodu,
Ka es Tevis neatrodu!
Pajautā man,
Kur es biju tik ilgi prom!
Pajautā man,
Lai man iemesls būtu
Par to padomāt
Un atbildēt arī sev!