Man dzīvība dziest
Es palaiþu to pa straumei
Tā nepretosies
Kas kritis, tas nepiecelsies

Laiks skrien
Tā straumes gāþas man pāri
Tas neapstāies
Tas nepārstās par mani smieties

Es zinu, ka tu gribi, lai dodos ātrāk
Es zinu, ka ðeit pienāks nakts
Un kļūs vēl tumðāks
Es negribu būt tavā varā
Atver man vārtus, es gribu ārā.

MAn ticiba zūd
Mani baisākie murgi mostās
Tie vēro un jūt
Tie jūt, ka dvēsele baidās

Laiks skrien
Tas sasien un rauj mani līdzi
Tas neapstāies
Tas pieliks soli un turpinās smieties

Es zinu, ka tu gribi, lai dodos ātrāk
Es zinu, ka ðeit pienāks nakts
Un kļūs vēl tumðāks
Es negribu būt tavā varā
Atver man vārtus, es gribu ārā.