Vasaras vidū, gurķus plūcot,
Muļķa gurķīšus,
Vienreiz redzu – gurķos Miķelis guļ.

Paņēmu visus gurķus, 
Arī muļķa Miķeli,
Līdz ar citiem tirgū pārdošu tos.

Nepārdod, Anniņa, Anniņa, 
Nepārdod Miķeli!
Miķelīts labosies, Miķelīts gurķoties beigs.

Pārdevu Miķeli 
Par [bad word]  rubuli,
Lai viņš pie pilsētas preilenēm gurķoties iet.

Janvāra vidū Rīgā redzu, he,
Mana Anna nāk.
Anniņ, Anniņ, vai tad pazīsti vēl, ko?

Anniņa skatās savā gurķī,
Ko reiz pārdeva.
Gurķi, gurķi, tu jau Miķelis mans!

Nāc mājās, gurķīti,
Sirds mīļais bumbulīt, gurķoties!
Ziemā bez gurķīša sirdseņģes sērīgi čīkst.

Par vēlu, Anniņa,
Pie Rīgas preilenēm godā celts,
Tavs lauku muļķītis gurķītis gurķojas nu.

Nāc mājās, gurķīti,
Sirds mīļais bumbulīt, gurķoties!
Ziemā bez gurķīša sirdseņģes sērīgi čīkst.
Lai čīkst!

Par vēlu, Anniņa,
Pie Rīgas preilenēm godā celts.
Nu tad jau gan!
Tavs lauku muļķītis gurķītis gurķojas nu.