Atveda meitiņa puisīti mājās,
Pamīlinājās, pačubinājās,
Šis viņai bučiņu, šī viņam buču,
Nolikās gultiņā abi uz čuču.

Vecīši brīnījās, kā nu tā varot?
Meitiņa atcirta: Visas tā darot!
Esot pat opera ,,Cosi fan tutte".
Vecīšiem, protams, aizvērās mute.

Agrāk to joku gan savādāk sauca,
Pirms tās ,,fan tuttes" laulāties brauca.
Tagad, kad džinsos dibenus spīlē, [bad word] , savādāk mīlē.

Te kādu dienu sauc večiņa veci:
Laikam jau bēdīgāk būšot ar preci:
Meitiņa viena stenot un pūšot,
Cosi ir projām, fan tutte drīz būšot.